Pāriet uz galveno saturu Pāriet uz meklēšanu Pāriet uz galveno navigāciju

Hidroizolācijas java vai bitums – kas kur der?

Salīdzinājums 10 min lasīšanas Baustoff-Held speciālistu redakcija · pārbaudīts

Padoms: hidroizolācijas java vai bitums – kas kur pieder?
Saturs
  1. Atšķirība vienā teikumā
  2. Salīdzinājums
  3. Pielietojuma jomas skaidri un saprotami
  4. Stinga vai elastīga – otrais lēmums
  5. Cik daudz ūdens patiesībā spiež? Noslodzes klases
  6. Hidroizolācijas java uz bitumena – vai tas iespējams?
  7. Bitumena biezslāņa pārklājums vai hidroizolācijas java – palīgs lēmuma pieņemšanai
  8. Pilns slāņojums uz pagraba sienas
  9. Ko abas sistēmas prasa no pamatnes
  10. Darbietilpība, laiks un izmaksas
  11. Kļūdas, kas attiecas uz abām sistēmām
  12. Biežāk uzdotie jautājumi

Kas Jums nepieciešams

Projekta veidne „Pagraba un cokola hidroizolācija“
Kopā 275,35 € ar PVN, neskaitot piegādi · daudzumus var mainīt

Īsā atbilde: Lēmums ir atkarīgs no viena vienīga jautājuma – vai vēlāk virsū tiks uzklāts pārklājums? Ja paredzēts flīzēt, apmest vai špaktelēt, uz pamatnes jāuzklāj hidroizolācijas java, jo flīžu līme un apmetums pie tās pielīp. Ja būvelements paliek gruntī un to tikai aizber, tad bitumena biezslāņa pārklājums ir pareizā izvēle: biezāks, stingrāks, nejutīgs pret grunts spiedienu. Otrs jautājums ir, vai pamatne var plaisāt – tad hidroizolācijai jābūt elastīgai. Un viens noteikums ir spēkā vienmēr: Minerālā hidroizolācijas java nepielīp pie bitumena. Otrādi tas ir iespējams.

Atšķirība vienā teikumā

Abi materiāli attur ūdeni no būvelementa, taču dara to dažādi. Hidroizolācijas java ir minerāla, cementa bāzes masa, kas ar pamatni veido ķīmisku saiti – tā kļūst par būvelementa daļu. Bitumena biezslāņa pārklājums ir ar polimēriem modificēta bitumena masa, kas kā bieza, stingri elastīga plēve guļ uz būvelementa. Tā nesaistās minerāli, bet gan pielīp virspusē.

No tā izriet gandrīz viss pārējais: uz minerālās javas var turpināt darbu, uz bitumena plēves – nē. Toties bitumena plēve uzņem kustības un grunts spiedienu, kas stingru javu saplēstu.

Salīdzinājums

PazīmeHidroizolācijas java (minerāla)bitumena biezslāņa pārklājums
SaistvielaCements, daļēji ar polimēru piedevāmBitumens ar polimēriem
Slāņa biezumsca. 2 mmapm. 3–4 mm, gruntī vairāk
Pārklājams ar flīzēm, apmetumujānē
Izmantojams saskarē ar gruntiierobežotijā, standarta risinājums
Plaisu pārklāšanastinga: nav · elastīga: labaļoti laba
Iekštelpas, mitrās telpasjānē
Brīvā dabā, UVnoturīgsne ilgstoši, jābūt nosegtam
Pamatnei jābūtuzsūcošai, minerālai, iepriekš samitrinātaisausai līdz nedaudz mitrai, gruntētai
Žūšanas laiks līdz noslogojamībai1–3 dienaslīdz vairākām dienām, atkarībā no biezuma
ApstrādeOta, rullis, gludināmā ķelleZobainā ķelle, špaktelis, smidzināšanas iekārta

Pielietojuma jomas skaidri un saprotami

Hidroizolācijas java der

Zem flīzēm vannas istabā un dušā. Uz balkona un terases zem seguma. Pagrabā kā iekšējā hidroizolācija pret mitrumu, kas spiež no ārpuses. Uz ūdens tvertnēm, cisternām un akām. Visur, kur seko slānis, kam jāpielīp – un visur, kur pati hidroizolācija drīkst palikt redzama vai pa to drīkst staigāt.

Bitumena biezslāņa pārklājums der

Uz pagraba ārsienas, pirms būvbedre tiek aizbērta. Uz pamatu plātnes pret kapilāro mitrumu. Uz pamatu daļām, kas saskaras ar grunti, un gaismas akām. Īsi sakot: tur, kur hidroizolācija pēc tam pazūd gruntī un neviens to vairs nekad neredz.

Cokols – vieta, kur abi satiekas

Šļakatu zona no grunts līdz apmēram 30 cm virs zemes līmeņa ir pārejas zona. Bitumena hidroizolāciju no grunts šeit paceļ uz augšu, virs tās sākas cokola apmetums. Tā kā apmetums nepielīp pie bitumena, cokolā bieži izmanto elastīgu hidroizolācijas javu vai cokola blīvēšanas sistēmu – bitumena slānis pārklājas zem tās, bet java nes apmetumu. Pārklājumam jābūt vismaz 10 cm, un tam vienmēr jābūt pareizā secībā: vispirms minerālais slānis, tad bitumens virsū, nekad otrādi.

Stinga vai elastīga – otrais lēmums

Hidroizolācijas java nav vienāda. Atšķirība nosaka, vai hidroizolācija izturēs plaisu pamatnē.

Stinga minerālā hidroizolācijas javaElastīga hidroizolācijas java
Sastāvstīri cementacementa ar polimēru dispersiju
Plaisu pārklāšananavatkarībā no produkta līdz vairāk nekā 1 mm
Piemērotamasīvs mūris bez sēšanās, betons, cementa apmetumsbalkons, terase, izlīdzinājums, pamatnes ar kustībām
Sals un temperatūras svārstībasjutīga pret plaisu veidošanosnejutīga
Cenalētākaaugstāka

Kā īkšķa likums: viss, kas pakļauts laikapstākļiem vai atrodas uz izlīdzinājuma, saņem elastīgu javu. Pagraba iekštelpai no masīva betona pietiek ar stingu. Šaubu gadījumā elastīgais variants ir drošā izvēle – cenas starpība salīdzinājumā ar vēlāku sanāciju nav pieminēšanas vērta.

Cik daudz ūdens patiesībā spiež? Noslodzes klases

Standarti klasificē hidroizolāciju nevis pēc materiāla, bet pēc noslodzes. Kas zina klasi, tas gandrīz automātiski izvēlas pareizo produktu.

KlaseSituācijaIerastais risinājums
W1-EGrunts mitrums, nespiedošs ūdens pie būvelementa, kas saskaras ar gruntiBitumena biezslāņa pārklājums vai minerālā java
W2-Espiedošs ūdens, gruntsūdensBitumena biezslāņa pārklājums, ruļļu materiāli vai ūdensnecaurlaidīgs betons
W4-EŠļakatas pie cokola, kapilārais ūdenselastīga hidroizolācijas java vai cokola sistēma
W0-IIekštelpa, retas šļakatas (viesu tualete)bieži virsmas hidroizolācija nav vajadzīga
W1-I / W2-IVannas istaba un duša dzīvojamās telpāsHidroizolācijas java vai šķidrā membrāna ar blīvlenti
W3-Iaugsta noslodze, komerciālas dušas, peldbaseinsHidroizolācijas java kombinācijā ar flīzēm, pārbaudīta sistēma

Galvenā atziņa no tā: iekštelpās bitumens praktiski neparādās, gruntī minerālā java – tikai pie nelielas noslodzes. Abi materiāli savā starpā konkurē daudz retāk, nekā liek domāt jautājums – parasti situācija ir viennozīmīga.

Hidroizolācijas java uz bitumena – vai tas iespējams?

Tas ir visbiežāk uzdotais papildjautājums, un atbilde ir neērta: Nē. Cementa bāzes hidroizolācijas javai, lai sacietētu, nepieciešama uzsūcoša, minerāla pamatne. Bitumens nav ne uzsūcošs, ne minerāls, turklāt no bitumena slāņa migrē plastifikatori. Java nožūst, taču nesaistās – pie pirmās slodzes tā atlūst.

Otrādi tas darbojas. Bitumena biezslāņa pārklājums bez problēmām pielīp pie sacietējušas minerālās hidroizolācijas javas. Tāpēc secība cokola zonā vienmēr ir šāda: vispirms minerālais slānis, bitumens virsū, ar pietiekamu pārklājumu.

Ja uz esošas bitumena virsmas tomēr jāturpina ar minerālu materiālu, palīdz tikai bitumena mehāniska noņemšana vai saķeres slāņa ar nesošo plātni iebūvēšana. Ar saķeres grunts uzklāšanu vien tam nepietiek.

Bitumena biezslāņa pārklājums vai hidroizolācijas java – palīgs lēmuma pieņemšanai

Vai vēlāk virsū nāks flīzes, apmetums vai izlīdzinājums?

Tad hidroizolācijas java. Pie bitumena nepielīp neviens no šiem slāņiem.

Vai virsma pazūd gruntī?

Tad bitumena biezslāņa pārklājums. Tas uzņem grunts spiedienu un sēšanos tur, kur 2 mm plāna java sasniedz savas robežas.

Vai hidroizolācija paliek redzama vai pakļauta laikapstākļiem?

Tad hidroizolācijas java. Bitumens nav UV noturīgs un saules starojumā gadu gaitā kļūst trausls.

Vai pamatne var plaisāt?

Tad elastīga hidroizolācijas java vai bitumens – nekādā gadījumā ne stinga minerālā java.

Iekštelpa, vannas istaba vai duša?

Hidroizolācijas java vai šķidrā membrāna. Bitumenam dzīvojamās telpās nav vietas – gan pārklājamības, gan smakas dēļ.

Pilns slāņojums uz pagraba sienas

Reālā būvelementā abas sistēmas gandrīz vienmēr darbojas kopā. Tā izskatās secība no apakšas uz augšu:

1. Pamatnes sagatavošana

Mūra šuves aizpildiet vienā līmenī, aizlāpiet izdrupumus, nositiet javas izvirzījumus. Pārejā no pamatu plātnes uz sienu izveido noapaļojumu (hohlkēli) ar apmēram 4 cm rādiusu no hidroizolējošas javas – lūzuma vieta ir visa slāņojuma kritiskākā vieta.

2. Gruntēšana

Bitumena biezslāņa pārklājumam – bitumena gruntēšanas emulsija, kas iesūcas pamatnē un nodrošina adhēziju. Tai jābūt pilnībā izžuvušai, pirms tiek uzklāts biezslāņa pārklājums.

3. Skrāpējošā špaktelēšana

Plāns, stingri piespiests pārklājuma materiāla pamatslānis noslēdz poras un novērš gaisa ieslēgumus, kas citādi kā burbuļi izspiežas cauri galvenajam slānim. Šo darba posmu bieži izlaiž, un tas ir viens no galvenajiem defektu cēloņiem.

4. Galvenais slānis divās kārtās

Biezslāņa pārklājumu uzklāj divos darba posmos; spiedoša ūdens gadījumā pirmajā, vēl svaigajā kārtā papildus iestrādā stiegrojuma ieliktni no stikla šķiedras flīsa. Prasīto sausā slāņa biezumu kontrolē ar slāņa biezuma mērījumiem, nevis novērtē uz aci.

5. Aizsargslānis un aizbēršana

Izciļņu membrāna vai perimetra siltumizolācijas plātnes pasargā hidroizolāciju no aizbēruma grants. Tikai tad, kad pārklājums ir pilnībā izžuvis, veic aizbēršanu – pārāk agra aizbēršana iespiež caurumus, kuriem vairs nekad nevar piekļūt.

6. Cokols virs tā

No zemes līmeņa darbu pārņem elastīga hidroizolācijas java, kas pārklāj bitumena slāni vismaz par 10 cm un nes tai sekojošo cokola apmetumu. Šeit abas sistēmas satiekas – un šeit gatavai mājai rodas visvairāk mitruma bojājumu.

Ko abas sistēmas prasa no pamatnes

Lai cik atšķirīgi būtu materiāli, to prasības lielā mērā sakrīt. Abām nepieciešama nestspējīga, formu noturoša un tīra pamatne. Vecais apmetums, krāsas paliekas, sinterslāņi, izsālījumi, eļļa un atdalītājlīdzekļi jānoņem – mehāniski, nevis ķīmiski.

Pēc tam ceļi šķiras. Hidroizolācijas javai nepieciešama uzsūcoša, minerāla pamatne, un stipri uzsūcošas virsmas iepriekš samitrina, līdz tās ir matēti mitras. Bez šīs iepriekšējās samitrināšanas mūris atņem cementam jaucamo ūdeni, un java nesacietē – tā izskatās gatava, taču vēlāk to var noberzt kā pulveri.

Bitumena biezslāņa pārklājumam turpretī nepieciešama sausa līdz zemes mitruma, gruntēta pamatne. Stāvošs ūdens vai iepriekš samitrinātas virsmas kavē gruntējuma adhēziju. Sals abām sistēmām ir izslēdzošs kritērijs – virsma nedrīkst būt sasalusi, un sacietēšanas laikā nedrīkst iestāties sals.

Darbietilpība, laiks un izmaksas

Hidroizolācijas javabitumena biezslāņa pārklājums
Materiāla patēriņšca. 3–4 kg/m²apm. 4,5–6 l/m², pie W2-E vairāk
Darba posmiGruntēšana, 2–3 kārtasGruntējums, skrāpējošā špaktelēšana, 2 kārtas
InstrumentiMaisītājs, ota, ķelleZobainā ķelle, gludināmā ķelle, vajadzības gadījumā smidzināšanas iekārta
Žūšana līdz noslogojamībai1–3 dienas3 dienas un vairāk, atkarībā no biezuma
Materiālu izmaksas uz m²zemākasaugstāka
Iespējami pēcdarbijā, pārklājamstikai kamēr ir pieejams

Īstais izmaksu faktors reti ir materiāls, bet gan piekļuve. Vēlāk hidroizolēt sienu, kas saskaras ar grunti, nozīmē atkārtoti atrakt būvbedri – salīdzinājumā ar to cenu starpība starp sistēmām nav būtiska. Tāpēc jaunbūvē šajā vietā atmaksājas katra papildu rūpība.

Kļūdas, kas attiecas uz abām sistēmām

Uzklāts par biezu. Hidroizolācijas javas gadījumā pārāk biezs slānis izraisa saraušanās plaisas un atslāņošanos; divas līdz trīs plānas kārtas vienmēr ir labākas par vienu biezu. Bitumena gadījumā žūšana tik ļoti pagarinās, ka būvbedrei dienām ilgi jāpaliek atvērtai.

Aizmirsts noapaļojums (hohlkēle). Pāreja starp sienu un grīdu ir vieta, kur hidroizolācija visbiežāk neiztur. Rūpīgi noapaļots stūris novērš, ka hidroizolācija tiek pārvilkta pāri asai malai un tādējādi kļūst plānāka.

Pārāk agri aizbērts vai noslogots. Abām sistēmām vajadzīgs savs laiks. Ja būvbedri aizber, pirms bitumena slānis ir pilnībā izžuvis, grants tajā iespiež caurumus. Ja uz hidroizolācijas javas flīzē pārāk agri, tā atraujas kopā ar flīžu līmi.

Pamatne nav sagatavota. Vecais apmetums, krāsas paliekas, sinterslāņi un izsālījumi jānoņem. Hidroizolācijas javas gadījumā turklāt stipri uzsūcošas virsmas jāsamitrina iepriekš – citādi pamatne atņem cementam jaucamo ūdeni, pirms tas paspēj sacietēt.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāda ir atšķirība starp hidroizolācijas javu un biezslāņa pārklājumu?

„Biezslāņa pārklājums" ir saīsinājums no ar polimēriem modificēta bitumena biezslāņa pārklājuma, t. i., bitumena bāzes produkta ar 3 līdz 4 mm uzklāšanas biezumu. Hidroizolācijas java ir cementa bāzes, un to uzklāj ievērojami plānāk – apmēram 2 mm. Nosaukums tātad apraksta biezumu, nevis materiālu.

Vai hidroizolācijas java turas uz bitumena?

Nē. Minerālajai hidroizolācijas javai nepieciešama uzsūcoša minerāla pamatne, un uz bitumena tā nesacietē. Turpretī pretējā secība – bitumens uz sacietējušas hidroizolācijas javas – darbojas droši.

Ko izmantot cokolam?

Šļakatu zonā ir iesakņojusies elastīgā hidroizolācijas java, jo tā spēj nest tai sekojošo cokola apmetumu. Bitumena hidroizolāciju no grunts ievada zem tās ar vismaz 10 cm pārklājumu.

Vai uz hidroizolācijas javas var tieši flīzēt?

Jā, tas ir tās īstais mērķis. Pēc pilnīgas sacietēšanas flīzes ieklāj plānslānī ar C2 klases flīžu līmi. Cik daudz līmes Jums tam vajadzēs, skatiet mūsu flīžu līmes patēriņa pārskatā.

Kā pareizi uzklāt hidroizolācijas javu?

Divās līdz trīs plānās kārtās, krusteniski, ar otu vai gludināmo ķelli. Pilna instrukcija ar žūšanas laikiem ir mūsu ceļvedī Hidroizolācijas javas uzklāšana.

Vai bitumens ir atļauts iekštelpās?

Tehniski iespējams, praktiski reti lietderīgi. Bitumenu nevar pārklāt, slēgtās telpās tas ilgi smaržo, un iekštelpās tam salīdzinājumā ar hidroizolācijas javu nav nevienas priekšrocības.

Vai bitumenu var uzklāt uz hidroizolācijas javas?

Jā. Bitumena biezslāņa pārklājums droši pielīp pie sacietējušas minerālās hidroizolācijas javas. Cokola zonā šī secība pat ir standarta slāņojums – hidroizolācijas java apakšā, bitumens virsū, vismaz 10 cm pārklājums.

Cik biezam jābūt bitumena biezslāņa pārklājumam?

Tas ir atkarīgs no ūdens noslodzes. Grunts mitruma un nespiedoša ūdens gadījumā sausā slāņa biezums parasti ir apmēram 3 mm, spiedoša ūdens gadījumā – ievērojami vairāk. Izšķirošais ir sausā slāņa biezums pēc sacietēšanas, nevis svaigā slāņa biezums – žūstot materiāls ievērojami sarūk.

Kad nepieciešams stiegrojuma ieliktnis?

Spiedoša ūdens gadījumā un uz pamatnēm ar plaisu risku pirmajā, vēl svaigajā kārtā iestrādā stikla šķiedras flīsu. Tas satur slāni kopā visā virsmā un vienlaikus nodrošina prasīto minimālo biezumu.

Kāda ir atšķirība starp hidroizolācijas javu un šķidro membrānu?

Hidroizolācijas java ir cementa bāzes, un to iejauc no pulvera; šķidrā membrāna ir lietošanai gatava polimēru dispersija no spaiņa. Vannas istabā šķidrā membrāna parasti ir ātrāka un vienkāršāka, ārā un pagrabā hidroizolācijas java ir izturīgāka sistēma. Šķidrās membrānas uzklāšanu apraksta mūsu ceļvedis Vannas istabas hidroizolācija ar šķidro membrānu.

Vai pagrabu var hidroizolēt no iekšpuses?

Tas ir iespējams, bet nav ideāli. Iekšējā hidroizolācija neattur ūdeni no mūra, bet tikai no telpas – siena paliek izmirkusi, un ūdens spiediens iedarbojas uz hidroizolāciju no aizmugures. Tāpēc šim nolūkam der tikai minerālas hidroizolējošā apmetuma un hidroizolācijas javas sistēmas, kas ir cieši saistītas ar pamatni. Hidroizolācija no ārpuses vienmēr ir labāks risinājums, ja to ir iespējams izveidot.

Cik ilgi kalpo hidroizolācija?

Profesionāli izpildīti un aizsargāti abi kalpo gadu desmitiem – būvelementiem, kas saskaras ar grunti, parasti tikpat ilgi kā pati būve, jo tur hidroizolācija nav pakļauta ne UV starojumam, ne mehāniskai slodzei. Priekšlaicīgi bojājumi gandrīz vienmēr rodas uzklāšanas kļūdu, nevis materiāla novecošanās dēļ.

Cik ilgi jāžūst hidroizolācijas javai?

Starp kārtām atkarībā no produkta un temperatūras apmēram 4 līdz 12 stundas, līdz pilnai noslogojamībai – viena līdz trīs dienas. Šajā laikā virsma jāaizsargā no tiešiem saules stariem, caurvēja, lietus un sala – pārāk ātra izžūšana ir visbiežākais plaisu cēlonis.

Izlaist produktu galeriju

Piemēroti produkti

Ottoflex hidroizolācijas java 20 kg
Regulārā cena: 88,79 €

Saturs: 20 kilograms (4,44 € / 1 kilograms)

Pieejams, piegādes laiks: 1-3 dienas

Soudal bitumena jumta blīvējums 310 ml, Soudafalt bitumena blīvētājs jumtiem melns
Regulārā cena: 7,79 €

Saturs: 0,31 litrs (25,13 € / 1 litrs)

Pieejams, piegādes laiks: 1-3 dienas

Ottoseal A 250 ar bitumu savietojams blīvējums

4 varianti

Regulārā cena: 9,79 €

Saturs: 0,31 litrs (31,58 € / 1 litrs)

Pieejams, piegādes laiks: 1-3 dienas

Ottoflex blīvlente

4 varianti

Regulārā cena: No 19,49 €

Saturs: 10 metrs (1,95 € / 1 metrs)

Pieejams, piegādes laiks: 1-3 dienas